Latvijā daudz runā par tiesisko valsti, par likuma varu, par normatīvām aktiem, kas regulē visu mūsu ikdienu. Taču bieži, kad cilvēks nonāk saskarē ar šo sistēmu, rodas sajūta, ka kaut kas nav pareizi. Likums it kā tiek ievērots, procedūra it kā ir pareiza, bet gala rezultāts atstāj rūkto izjūtu: "Bet vai tas bija taisnīgi?"
Tiesiskums ir noteikumu kopums, kas reglamentē attiecības sabiedrībā. Tas balstās normās, likuma pantos, formālos procesos. Savukārt taisnīgums ir cilvēka iekšēja sajūta par to, kas ir pareizi, taisnīgi, morāli pieņemami.
Tieši šī atšķirība ir tā plaisa, kurā Latvijas iestādes, tiesas un bāriņtiesas nereti pazaudē cilvēku uzticību. Kad tiesa balstoties tikai uz procesuāliem argumentiem nepieņem pat acīmredzamus taisnīguma aspektus; kad bāriņtiesa "burtiski izpilda likumu", bet ignorē bērna vai ģimenes labklājību; kad ierēdnis pasaka: "Es tikai pildīju normu", — tur dzimst netaisnība.
Šādas situācijas nav teorija. Tā ir Latvijas ikdiena. No bāriņtiesu lēmumiem, kas faktiski nostāda vecākus pret bērniem, līdz administratīvām lietām, kur cilvēkam atņem pamatotas iespējas aizstāvēties tikai tāpēc, ka "procesa termiņš beidzies".
Kad sistēma pati sevi aizsargā aiz normu plāksteriem, pazūd galvenais — taisnīgums kā sabiedrības pamats. Jo demokrātiska valsts nevar balstīties tikai likuma burta aukstumā. Tai jāspēj skatīt katru situāciju cilvēciski, saprotoši, vērtējot sekas, ne tikai formālos nosacījumus.
Aspekts.lv dzimst kā vieta, kur šī plaisa tiek izgaismota. Mēs neuzbrūkam likumam. Mēs prasām, lai likums kalpotu taisnīgumam. Un mēs runāsim par šiem jautājumiem tieši tāpēc, ka oficiālā vara bieži klusē.
Šeit katrs aspekts ir svarīgs. Arī tavējais.