Kad beidzot tika noorganizēta tikšanās bāriņtiesas klātbūtnē, mūs sagaidīja nevis bērna prieks, bet spriedze, policijas klātbūtne un aizdomu pilni skatieni. Bērns skatījās uz mums it kā mēs būtu svešinieki.
Vēlāk sekoja šokējošais trieciens — telefonsarunas ieraksts, kurā mēs, bērna tuvinieki, tikām ierakstīti bez piekrišanas. Šis ieraksts tika izmantots, lai mūs apvainotu emocionālā vardarbībā.
Tas nebija nejaušs notikumu virpulis. Tas bija sistemātisks process, kura rezultātā bērns tika atrauts no savas ģimenes un izmantots kā instruments cīņā. Mēs to nevaram pieļaut un klusēt. Tāpēc sākam stāstīt.